Kaut arī ebreju kultūras mantojums šajā rajonā nav liels, taču tas ir ļoti nozīmīgs un vērtīgs. Grūti būtu atrast Lietuvā pilsētu vai ciematu, kurā līdz Otrajam pasaules karam daudzpusīgu dzīvi nebūtu dzīvojusi un veidojusi ebreju kopiena. Atliek tikai atminēties tos nesenos laikus, un mūsu acu priekšā iznirst ģimnāzijas un tipogrāfijas, veikali, bankas, slimnīcas un sinagogas. Diemžēl tas bija pēdējais diženās litvaku kultūras, kuras simtiem gadu ilgusī attīstība Lietuvā un tās kaimiņzemēs tika dramatiski pārtraukta, periods.
Ebreju kultūras mantojums joprojām ir dzīvs arī Klaipēdas rajonā. Saskaņā ar vēsturnieces Janīnas Valančūtes datiem līdz 19. gadsimta beigām vairums ebreju Gargždos dzīvoja tagadējā J. Basanaviča ielā, bet 19. gadsimta beigās–20. gadsimta sākumā ebreju dzīvesvietas bija izvietotas gar Tirgus laukumu un Klaipēdas ielu. 1638. gadā ar Lietuvas lielkņazistes karaļa Vladislava IV aktu Gargždu pilsētas ebrejiem tika piešķirtas tiesības ierīkot kapsētu, tāpēc aptuveni 17. gadsimta vidū pilsētas dienvidaustrumu daļā, netālu no Minijas labā krasta, tika ierīkota ebreju kapsēta. 19. gadsimta beigās–20. gadsimta sākumā rakstveida avotos ir minēta Gargždu ebreju tautas banka, ebreju skola, kā arī ebreju koka sinagoga, kas atradās Tirgus laukuma rietumu malā. Apkārt šai sinagogai bija izveidojies ebreju dzīvojamais kvartāls ar rabīna namu. 1923. gadā Lietuvas Republikas Valdība piešķīra atļauju Gargždu ebreju kopienai būvēt jaunu mūra sinagogu, tāpēc blakus vecajai sinagogai 1927.–1928. gadā tika uzcelts jauns lūgšanu nams. Abas sinagogas tika iznīcinātas kara gados.
Otrā pasaules kara laikā vācu okupanti nogalināja lielāko daļu ebreju izcelsmes iedzīvotāju. Par to liecina ebreju slaktiņa vietā, pie Gargždu autobusu stacijas novietotais piemineklis ar uzrakstu lietuviešu un ebreju valodā: “Šajā vietā 1941. gadā jūlijā hitlerieši nogalināja simtiem Gargždu pilsētas un apkaimes ebreju”.
Aptuveni 300 ebreju izcelsmes sievietes un bērni tika nošauti Vēžaitīnes mežā (Vēžaiču seņ.). Lai pieminētu šo traģēdiju, I un II slaktiņa vietā ir novietoti pieminekļi ar baltā marmora plāksnēm, uz kurām lietuviešu un ebreju valodā rakstīts: “Garāmgājēj, atceries 1941. gada upurus, mirušos nevainīgos bērnus, mātes un vecos ļaudis, kurus nogalināja hitleriešu bendes par to, ka viņi bija ebreji”.
Par vēl vienu ebreju nogalināšanas traģēdiju liecina akmens piemineklis, kas atrodas ebreju slaktiņa vietā pie Veiviržas upes, Trepkaļņa ciemā (Veiviržēnu seņ.). Veiviržēnos, skaistajā Veiviržas upes ielejā, atrodas ebreju vecā kapsēta, kas liecina, ka ebreji ir dzīvojuši arī šajā pilsētā.
Atsauksmes